Skaidrīte Ābrama
| Skaidrīte Ābrama | |
|---|---|
 Skaidrīte Ābrama 2022. gadā | |
| 14. Saeimas deputāte | |
|
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1956. gada 12. jūlijā |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Progresīvie (2022—2025) |
| Profesija | ekonomiste, filoloģe |
| Augstskola | |
Skaidrīte Ābrama (dzimusi 1956. gada 12. jūlijā) ir Latvijas filoloģe, ekonomiste, konkurences tiesību eksperte un politiķe.[1] Bijusi Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012—2020). 14. Saeimas deputāte, ievēlēta no partijas "Progresīvie", no kuras izstājusies 2025. gadā.[2]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]1981. gadā S. Ābrama ieguvusi diplomu par vācu valodas un literatūras pasniedzēja, filologa, tulka kvalifikāciju Latvijas Valsts universitātē. Vēlāk pabeigusi pēcdiploma ekonomikas studijas Šveices Institūtā Sanktgallenē (1994. gadā iegūta specializācija biznesa menedžments), kā arī 2003. gadā ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē, starptautiskā biznesa un ekonomikas specialitātē.[3]
Pirms uzsāka darbu Konkurences padomē (no 2004. gada Konkurences padomes locekle, no 2012. līdz 2020. gadam — Konkurences padomes priekšsēdētāja) — strādājusi vadošos amatos starptautiskos uzņēmumos. Iekļauta starptautiskā izdevuma Global Competition Review veidotajā ievērojamāko pasaules sieviešu — konkurences tiesību profesionāļu — sarakstā Women in Antitrust 2016.[4] Pirmā Austrumeiropas pārstāve, kas ievēlēta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komitejas birojā (2018—2020).
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]2022. gada rudenī Saeimas vēlēšanās S. Ābrama kandidēja no partijas "Progresīvie", nebūdama tās biedre. Pēc ievēlēšanas 14. Saeimā kļuvusi par partijas biedri.[5] 2025. gada jūnijā S. Ābrama pēc domstarpībām frakcijā izstājās no partijas "Progresīvie" un tās Saeimas frakcijas, kļūdama par neatkarīgu, pie frakcijām nepiederošu deputāti.[6]
14. Saeimā kā deputāte darbojusies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (bijusi tās priekšsēdētāja no 2023. līdz 2025. gadam), kā arī Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā.[7]
2023. gada oktobrī Saeimas Tautsaimniecības komisijā izcēlās strīds par likumprojekta virzību saistībā ar Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Pēc komisijas sēdes tika panākta vienošanās atlikt likumprojekta izskatīšanu, taču šis lēmums netika ieprotokolēts, kā dēļ vairākas politiskās partijas vērsās tiesībsargājošās iestādēs.[8] Savukārt komisijas vadītāja S. Ābrama vērsās Saeimas Mandātu un ētikas komisijā un tiesā pret deputātu Edvardu Smiltēnu, apsūdzot viņu nepatiesu un godu aizskarošu apgalvojumu izplatīšanā par komisijas darbu un dokumentu iespējamu viltošanu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Caballero.lv. «Dalībnieki». PRO Platforma (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-12. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ «Deputāte Ābrama izstājas no «Progresīvo» Saeimas frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-27.
- ↑ «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ «Women in Antitrust 2016 - Global Competition Review». globalcompetitionreview.com (angļu). Skatīts: 2026-05-27.
- ↑ «Ābrama paziņo par iestāšanos partijā “Progresīvie”». tv3.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-13. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ «Deputāte Ābrama izstājas no «Progresīvo» Saeimas frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-27.
- ↑ «Skaidrīte Ābrama - Latvijas Republikas 14.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-11-26.
- ↑ «“AS” deputāti vērsušies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu dokumentu viltošanu Saeimas komisijā, kuru vada Ābrama». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2026-05-27.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
