Silēzija

Silēzija
Vēsturisks novads
Ślōnsk Śląsk Schlesien Slezsko Schläsing
Karogs Ģerbonis
Silēzija un valstis, kurās ietilpst novada daļas.
Silēzija Polijas kartē
Valsts	Polija Čehija Vācija
Lielākā pilsēta	Vroclava
Agrākais centrs	Vroclava (Lejassilēzija) Opole (Augšsilēzija)
Platība
• Kopējā	40 400 km2
Iedzīvotāji
• kopā	8 000 000
• blīvums	198/km²
Demonīms	Silēzieši
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Silēzija Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "coordinates"

Silēzija (poļu: Śląsk, vācu: Schlesien, čehu: Slezsko, latīņu: Silesia) ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.

Silēzija ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem un citiem dabas resursiem, novadā ir atrodamas akmeņogles, varš, cinks, sudrabs, kadmijs, svins. Novads ģeogrāfiski ir kalnains. Silēzijā atrodas vairāki rūpniecības apgabali. Lielākā pilsēta ir Vroclava, kas ir vēsturiskā novada galvaspilsēta. Aiz Vroclavas seko Katovice Polijā un Ostrava Čehijā kā novada nākamās lielākās pilsētas. Silēzijas lielākā upe ir Odera.

Vēsture

Austrijas Silēzija (pirms 1740, zilā krāsā), Prūsijas Silēzija (pēc 1871, apvilkta ar sarkanu) un mūsdienu valstis, kurās ietilpst Silēzijas vēsturiskās zemes daļas

Silēzija, kurā dzīvoja dažādu etnisko grupu pārstāvji, dažādos vēstures posmos ir atradusies vairāku valstu robežās. Pirmās vēsturiski zināmās valstis, kuras valdīja šajā novadā, ir Lielmorāvija un Bohēmija. 10. gadsimtā Silēziju ieguva Pjastu dinastija, tomēr drīz vien novads sašķēlās vairākās hercogistēs, kas pakļāvās Bohēmijas kronim. 1526. gadā tās pārgāja Hābsburgu dinastijas rokās. Pēc kara par Austrijas mantojumu Silēziju ieguva Prūsija. Vēlāk novads kā daļa no Prūsijas iekļāvās Vācijas Impērijā. Lielākā daļa Silēzijas austrumu daļas kļuva par Polijas daļu pēc Pirmā pasaules kara. Atlikušās teritorijas kļuva par daļu no Čehoslovākijas. Pēc Otrā pasaules kara ar Potsdamas konferences lēmumu lielākā daļa no tām arī tika pievienota Polijai. Nelielas daļas no Silēzijas kļuva par daļu no Vācijas un vēlākās Čehijas.

Mūsdienās novada iedzīvotāji lielākoties runā savu valstu nacionālajās valodās, respektīvi, poļu, čehu un vāciešu, tomēr novadā pastāv dažādi specifiski dialekti, kuros runā vairāki desmiti tūkstoši kādreizējā Silēzijas iedzīvotāji. Pēc 1905. gada datiem Silēzijas iedzīvotāju lielākā daļa bija vācieši (ap 75%) un poļi (vairāk kā 20%). Lielākā daļa vāciešu no šī novada tika deportēti pēc Otrā pasaules kara, kad faktiski visa Silēzijas nokļuva Polijas rokās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Silēzija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)