Saldus novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saldus novads (2009—2021).

Saldus novads
Saldus novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Saldus
Kopējā platība:	2 179,4 km2
• Sauszeme:	2 110,2 km2
• Ūdens:	69,3 km2
Iedzīvotāji (2026):	26 192
Blīvums (2026):	12,4 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Māris Zusts (LZS)
Mājaslapa:	saldus.lv
Saldus novads Vikikrātuvē

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saldus novads un Brocēnu novads. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, rietumos ar Kuldīgas novadu, ziemeļaustrumos ar Tukuma novadu, austrumos ar Dobeles novadu, kā arī dienvidos ar Lietuvas Šauļu un Telšu apriņķiem. Novada centrs atrodas Saldus pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Saldus rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Saldus novads sastāv no 2 pilsētām (Brocēni un Saldus) un 19 pagastiem: Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Kurzemes vēsturiskajā zemē

Kurzemē ietilpst: Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Zemgales vēsturiskajā zemē

Zemgalē ietilpst: Jaunauces pagasts, Rubas pagasts, Vadakstes pagasts.

Daba

Novada vidus, ziemeļu un austrumu daļa atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — centrā Saldus pauguraine, rietumos Vārmes nolaidenums, austrumos Spārnenes viļņotais līdzenums, dienvidaustrumos Lielauces pauguraine. Dienvidos Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenums. Rietumdaļā gar Ventu Kursas zemienes Pieventas līdzenums, galējos dienvidrietumos Ventas kreisajā krastā Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraine. Reljefu veido galvenokārt lēzeni viļņoti pamatmorēnas līdzenumi (Ķirmeskalns 140 m), austrumos tie pāriet morēnu paugurainē, bet rietumos Ventas-Usmas ieplakā, kurā dziļā Ventas senleja ar terasēm. Vietumis subglaciālo vagu ezervirknes. Pamatiežus ziemeļdaļā veido augšdevona Famenas stāva nogulumi, dienvidu daļā pārsvarā perma, bet vietām arī juras, triasa, karbona un devona nogulumi. Derīgie izrakteņi: kaļķakmens (Kūmas, Nīgrande, Sātiņi-Sesile), dolomīts (Poģi), māls (Ceplīši, Ciecere, Saldus, Brocēni, Sātiņi), smilts (Namiķi), kūdra (Gāgu purvs, Veiķenieku purvs). Augsnes — galvenokārt podzolētās, vietām podzolētās gleja. Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 3%.

Nokrišņu daudzums 650 — 750 mm gadā, ar maksimumu rietumos. Vidējā mēneša temperatūra novadā pēc dažādu gadu datiem:

• 1970. gadā, LME: -4 — -4,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā.
• 1986. gadā, LPE: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā.
• 2020. gadā, Latvijas ģeogrāfijas atlants: -6 ° C janvārī, +16 — +16,5 ° C jūlijā.

Upes

Novads atrodas Ventas baseinā. Lielākās upes: Venta, Ciecere, Zaņa, Ezere, Vadakste, ziemeļdaļā Ēda (Šķēde), Amula, Imula.

Ūdenstilpes

17 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cieceres ezers (2,8 km²), Remtes ezers (0,76 km²).

Dabas aizsardzība

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Zvārdes mežu dabas parks, dabas liegumi — Sātiņu dīķi, Zvārde.

Vēsture

Novada apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt kurši, austrumdaļā jaukti ar zemgaļiem. 13. gadsimtā lielākā tā daļa ietilpa kuršu Starpzemē, nelielas daļas kuršu Bandavā un zemgaļu Dobenē. Kopš 13. gadsimta beigām gandrīz visa teritorija ietilpa Livonijas Kuldīgas komturejā, izņemot Ventas kreiso krastu, kurš piederēja Kurzemes bīskapijai, kopš 1561. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā. No 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija, 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 36 559 —     1959 35 751 −0.09% 1967 35 983 +0.08%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 36 619 +0.59% 1979 36 165 −0.14% 1989 39 468 +0.88%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 38 439 −0.24% 2011 31 837 −1.70% 2021 26 879 −1.68%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Saldus	Pilsēta	-	10 231
2.	Brocēni	Pilsēta	-	3177
3.	Druva	Ciems	Saldus	976
4.	Lutriņi	Ciems	Lutriņu	488
5.	Kalni	Ciems	Nīgrandes	484
6.	Ezere	Ciems	Ezeres	471
7.	Nīgrande	Ciems	Nīgrandes	371
8.	Draudzība	Ciems	Novadnieku	345
9.	Kursīši	Ciems	Kursīšu	343
10.	Oškalni	Ciems	Cieceres	342

Nacionālais sastāvs

Saldus novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (23003)			86.7%
Lietuvieši (1402)			5.3%
Krievi (1083)			4.1%
Ukraiņi (352)			1.3%
Baltkrievi (281)			1.1%
Poļi (106)			0.4%
Čigāni (18)			0.1%
Igauņi (5)			0.0%
Ebreji (1)			0.0%
Cita un neizvēlēta (278)			1.0%

Saimniecība

Transports

Saldus novadu šķērso galvenais autoceļš A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja), kas iet cauri arī abām novada pilsētām — Brocēniem un Saldum. Saldus pilsētā krustojas arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi. Pilsētas ziemeļos, krustojas autoceļš A9 ar autoceļu P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), savukārt pilsētas centrā vienlaicīgi krustojas autoceļi P108, P109 (Kandava—Saldus) un P105 (Butnāri—Saldus—Ezere). Autoceļš P109 krustojas arī autoceļu A9 uz ziemeļrietumiem no Brocēnu pilsētas. Novada dienvidos, netālu no Lietuvas robežas, arī krustojas vairāki reģionālās nozīmes autoceļi. Ezerē, krustojas autoceļi P105 un P106 (Ezere—Embūte—Grobiņa). Garozās krustojas P106 un P107 (Skrunda—Ezere) autoceļi, savukārt Grīvaišos krustojas autoceļi P105 un P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši).

Novada teritoriju sadala dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja uz kuras Saldus novadā atrodas viena funkcionējoša stacija — Saldus.

• 
  Saldus dzelzceļa stacija

Ievērojami novadnieki

• Kārlis Beizaks (1915—1940), robežsargs
• Ansis Bīlenšteins (Hans Bielenstein, 1863 — 1919), mācītājs
• Emīls Bretšneiders (Emil Bretschneider, 1833 — 1901), vācbaltiešu ārsts, botāniķis, ceļotājs
• Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (Wilhelm Robert von Bulmerincq, 1862 — 1953), Rīgas pilsētas galva (1913—1915)
• Teodors Eihmans (1897—1938), čekists
• Pauls Galenieks (1891—1962), botāniķis, sabiedriskais darbinieks
• Irma Grebzde (1912—2000), rakstniece
• Jānis Grīnbergs (1869—1923), mācītājs
• Alfrēds Hartmanis (1881—1927), šahists
• Jēkabs Janševskis (1865—1931), rakstnieks
• Arturs Kāposts (1888—1941), jurists, sabiedriskais darbinieks
• Jānis Klovāns (1935—2010), šahists
• Kārlis Kļava (1907—1941), šāvējs
• Kārlis Krūza (1884—1960), dzejnieks
• Kārlis Neilis (1906—1991), mākslinieks
• Ernests Pole (1872—1914), arhitekts
• Janis Rozentāls (1866—1917), mākslinieks
• Jānis Rudzutaks (1887—1938), politiķis
• Sofija Švarca (1754—1789), vācbaltiešu literāte
• Jukums Vācietis (1873—1938), karavīrs
• Gints Freimanis (1985—2023), futbolists
• Māris Miezis (1994), hokejists

Ievērojamas vietas

O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes".

Attēlu galerija

• 
  Brocēnu būvmateriālu kombināts 2000. gadā
• 
  Remtes muiža
• 
  Saldus, Miera iela
• 
  Skats uz Saldu no ūdenstorņa
• 
  Ezeres muiža
• 
  Pie Silzemju dīķa