Priežu rinda
| Priežu rinda | |
|---|---|
 Parastā priede (Pinus sylvestris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Iedalījums | |
| |
 Priežu rinda Vikikrātuvē | |
Priežu rinda (Pinales) pārstāvēta ar 7 dzimtām, no kurām lielākā ir priežu dzimta (Pinaceae), tajā ir apmēram 230 sugu.
Sastopamība Latvijā
[labot | labot pirmkodu]Latvijā sastopama parastā priede (Pinus sylvestris), parastā egle (Picea abies), ciprešu dzimtu pārstāv parastais kadiķis (Juniperus communis), bet īvju dzimtu parastā īve (Taxus baccata).
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Priežu rindā ietilpst arī ciprešu dzimta (Cupressaceae) ar ~ 145 sugām. Agrāk īvju un galvīvju dzimtas izdalīja atsevišķā īvju rindā.
- Priežu dzimta (Pinaceae)
- Araukāriju dzimta (Araucariaceae)
- Podokarpu dzimta (Podocarpaceae)
- Širmegļu dzimta (Sciadopityaceae)
- Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
- Galvīvju dzimta (Cephalotaxaceae)
- Īvju dzimta (Taxaceae)
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Egles skujās ļoti daudz karotīna, C vitamīna. Kadiķim čiekuri ir ar saaugušām zvīņām un apaļi, tādēļ tos mēdz saukt par čiekurogām, kas satur dažādas vielas: krāsvielas, juniperīnu, organiskās skābes, ābolskābi, ēteriskās eļļas. Čiekurogas izmanto liķieru rūpniecībā, džina gatavošanā, kā diurētisku līdzekli, miza satur krāsvielas un 7 — 8 % miecvielu.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pinales |
|
