Baiba Braže
| Baiba Braže | |
|---|---|
2.jpg) Baiba Braže 2024. gadā | |
| Latvijas Republikas ārlietu ministre | |
|
Amata sākums 2024. gada 19. aprīlis | |
| Prezidents | Edgars Rinkēvičs |
| Premjerministrs |
Evika Siliņa Andris Kulbergs |
| Priekštecis | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1966. gada 4. decembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Vienotība (kopš 2024) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Tjaco T. van den Hout[1] |
| Bērni | 1 |
| Profesija | diplomāte, politiķe |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
| Reliģija | budiste |
Baiba Braže (agrāk Baiba Laizāne[2], dzimusi 1966. gada 4. decembrī Rīgā) ir latviešu diplomāte un politiķe, Latvijas Republikas ārlietu ministre. Pārstāv partiju "Vienotība" un apvienību "Jaunā Vienotība". Bijusī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece (2023—2024), agrākā Latvijas vēstniece Nīderlandē (2003—2008) un Apvienotajā Karalistē (2016—2020). NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (2020—2023).
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimusi 1966. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 2. vidusskolā,[3] nodarbojās ar šķēpmešanu pie vieglatlētikas treneres Valentīnas Eidukas. No 1985. līdz 1990. gadam studēja Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, iegūstot jurista kvalifikāciju. Pēc tam studēja maģistrantūrā Vēstures un filozofijas fakultātē politikas zinātnes programmā, bet šīs studijas nepabeidza.[4]
1988.—1990. gadā B. Braže bija Latvijas Tautas frontes koordinatore LVU Juridiskajā fakultātē. Drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās Latvijas Jaunatnes progresa savienībā,[5] kas sadarbojās ar Latvijas Demokrātisko darba partiju. 1990. gadā B. Laizāne absolvēja tieslietu studijas Latvijas Universitātē. 1993. gadā viņa sāka strādāt Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību departamentā, Starptautisko politisko organizāciju nodaļā, bija Humanitāro jautājumu nodaļas vadītāja, padomniece Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sagatavošanas grupā, bija Pirmā politiskā departamenta (Eiropas jautājumi) direktore, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja un Komunikācijas direkcijas vadītāja.[6] Viņa papildinājās NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem Romā, kā arī Obu Universitātē Turku un Groningenas Universitātē. Ir latviešu studenšu korporācijas Spīdola locekle.
No 1996. gada līdz 1998. gadam Baiba Laizāne bija Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā pirmā sekretāre, tad Ministru prezidenta Viļa Krištopana padomniece ārpolitikas jautājumos (1998—1999). 2002. gadā viņa Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē. 2003.—2008. gadā B. Braže bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandē. Kad viņas vīrs kļuva par Nīderlandes vēstnieku Taizemē, Laosā, Kambodžā un Mjanmā, viņa dzīvoja Taizemē, kur apguva budisma, valodas un reģiona studijas Čulalongkorna universitātē. No 2015. gada līdz 2016. gadam viņa bija Latvijas Republikas nerezidējošā vēstniece Indonēzijas Republikā. 2016.—2020. gadā B. Braže bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Apvienotajā Karalistē, pēc tam NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Strādāja ANO misijā un dažādās Eiropas institūcijās.[7] 2023. gadā viņu nozīmēja par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci. 2024. gada B. Braže iestājās Zemessardzē.
2024. gada 19. aprīlī Saeima ārkārtas sēdē viņu apstiprināja Latvijas Republikas ārlietu ministres amatā.[8] To atbalstīja visi koalīcijā esošie politiskie spēki, kā arī daļa opozīcijas — Apvienotais saraksts un Latvija Pirmajā vietā. Par B. Braži ministres amatā nobalsoja 66 deputāti. Savukārt opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti balsojumā nepiedalījās, bet "Stabilitātei!" balsoja pret. Jūnijā B. Braže kļuva par partijas "Vienotība" un apvienības "Jaunā Vienotība" biedri.
2026. ɡada 28. maijā, kad Saeima apstiprināja Andra Kulberga valdību, viņa saglabāja ārlietu ministres amatu arī Andra Kulberga valdībā.[9]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]- Atzinības Krusts (2007)
- Ordem do Infante D. Henrique (2003)
- Legion d’Honneur (2001)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ tjacovandenhout.com
- ↑ «Cilvēks. Ne tikai diplomātu valodā». lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-12.
- ↑ Baiba Braže: Dzīves kvalitāte un arī darba ētika šeit ir ļoti labā līmenī santa.lv 2022. gada 11. martā
- ↑ «Baiba Braže | Ārlietu ministrija». www.mfa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-04.
- ↑ «Latvijas Republikas Saeima». saeima.lv (franču). Skatīts: 2025-05-06.
- ↑ mfa.gov.lv Ārlietu ministrijas mājas lapa
- ↑ Latvijas diplomāte Baiba Braže ieņems augstu amatu NATO brivalatvija.lv 04.02.2020
- ↑ «Saeima ar opozīcijas atbalstu ieceļ Braži ārlietu ministres amatā». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-19.
- ↑ Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu lsm.lv 28.05.2026
| Priekštecis: Arturs Krišjānis Kariņš |
Latvijas Ārlietu ministre 2024. gada 19. aprīlis — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
| ||||||||||||||
|
