close
Pāriet uz saturu

Aija Poča

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Aija Poča
Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre
Amatā
1995. gada 1. jūnijs — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Andris Šķēle
Guntars Krasts
Vilis Krištopans
Priekštecis Vilis Krištopans
Pēctecis amats likvidēts
Dzimšanas dati 1948. gada 30. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2026. gada 2. jūlijā (78 gadu vecumā)
Tautība latviete
Politiskā partija Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs(-e) Regimijs Počs
Profesija ekonomiste, matemātiķe
Augstskola LVU

Aija Poča (dzimusi 1948. gada 30. jūnijā[1] Rīgā[2], mirusi 2026. gada 2. jūlijā) bija latviešu ekonomiste un politiķe (partijas "Latvijas Ceļš" biedre, bijusi partijas valdes locekle[3]), bijusi ievēlēta vairākos Saeimas sasaukumos un Rīgas pašvaldībā, kā arī bijusi valsts ieņēmumu valsts ministre vairākās valdībās.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimusi 1948. gadā Rīgā. 1966. gadā absolvēja mācības Rīgas 3. vidusskolā, pēc tam studēja Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kur 1971. gadā ieguva ekonomistes-matemātiķes specialitāti.[1]

Pēc aktīvās politiskās karjeras beigām bija Valsts nekustamo īpašumu aģentūras padomes priekšsēdētāja, kā arī bijusi "Parex bankas" padomē[4] pirms tās nacionalizācijas un sekojošās finanšu krīzes. Līdz 2016. gadam strādājusi VAS “Latvijas dzelzceļš” par projektu daļas vadītāju.[5][6]

Politiskā darbība

[labot | labot pirmkodu]

1988. gadā A. Poča iestājās Latvijas Tautas frontē. 1993. gadā viņa bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā, un 5. Saeimas vēlēšanās A. Poču ievēlēja par 5. Saeimas deputāti no šīs partijas saraksta. Kandidēja nākamajās Saeimas vēlēšanās 1995. gadā, taču sākotnēji netika ievēlēta, bet 1996. gadā kļuva par 6. Saeimas deputāti Viļa Krištopana vietā, taču deputāta mandātu drīz nolika, lai darbotos valdībā. 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 5. Saeimas laikā bijusi Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre (pirmā, kas ieņēmusi šo amatu).

1995. gada jūnijā kļuva par valsts ieņēmumu valsts ministri, Māra Gaiļa ministru kabinetā, un šo amatu viņa saglabāja arī četrās nākamajās valdībās līdz šī ministra amata likvidēšanai 1999. gadā. Pēc tam atjaunoja 7. Saeimas deputātes mandātu. Pēc atgriešanās Saeimā no 1999. līdz 2001. gadam bija 7. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, darbojās arī Revīzijas komisijā.[7]

2001. gada Rīgas Domes vēlēšanās Aija Poča kandidēja kā "Latvijas Ceļa" saraksta līdere un tika ievēlēta pašvaldībā, darbojās domes prezidijā[8] un bija partijas frakcijas vadītāja. Šajā laikā viņa bija arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa padomniece. A. Poča bija deputāta kandidāte arī 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā, tomēr "Latvijas Ceļš" nepārvarēja 5% barjeru un parlamentā neiekļuva.[9] Pēc šīm vēlēšanām viņa kļuva par finanšu ministra Valda Dombrovska padomnieci.

Kandidēja 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās no "Latvijas Ceļa" saraksta, bet netika ievēlēta. Nākamajās, 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā Aija Poča kandidēja no Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas Ceļa" (LPP/LC) vēlēšanu apvienības, kas vēlēšanās ieguva 10 mandātus, tomēr A. Poča Saeimā netika ievēlēta.[10] Šajā laikā viņa bija satiksmes ministra Aināra Šlesera padomniece. Tāpat nesekmīgi kandidēja 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās no LPP/LC saraksta. 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās LPP/LC startēja kopā ar Tautas partiju izveidotajā politiskajā apvienībā "Par Labu Latviju!", bet A. Poča šajās vēlēšanās vairs nekandidēja.

Personīgā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Aija Poča bija precējusies, viņai ir divi dēli.[3] Vīrs Dr.habil.oec. Remigijs Počs ir RTU profesors.[11]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Aija Poča – 6. Saeimas deputāte». Saeimas mājaslapa. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  2. ↑ Mārtiņš Eglītis. «DELFI lasītāji intervē ar Aiju Poču». delfi.lv, 2001. gada 7. martā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  3. 1 2 «Valsts amatpersonas deklarācija par 2005. gadu». Latvijas Vēstnesis. 2005. gada 5. maijs. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  4. ↑ «Parex' padomē ievēl 'SEB Bankas' eksprezidentu Neimani». delfi.lv. 2008. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  5. ↑ Egils Līcītis. «VID direktors un viņa āda. Saruna ar Aiju Poču». Latvijas Avīze, 2016. gada 17. augustā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  6. ↑ «Aija Poča būs Šlesera padomniece». delfi.lv. 2006. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  7. ↑ «Komisijas 7. Saeimā». Saeimas mājaslapa. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  8. ↑ «Poča darbosies Rīgas domes prezidijā». Diena. 2001. gada 12. septembrī. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  9. ↑ «8. Saeimas vēlēšanu rezultāti». CVK mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. decembrī. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  10. ↑ «9. Saeimas vēlēšanu rezultāti – LPP/LC». CVK mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
  11. ↑ «Regimijs Počs». LZA mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā. Arhivēts 2018. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilis Krištopans 		Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre
1995. gada 1. jūnijs — 1999. gada 16. jūlijs		 Pēctecis:
amats likvidēts


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aija_Poča&oldid=4490786"