Aromūnu valoda
| Aromūnu valoda rrãmãneshti, armãneashti | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Grieķijā, Albānijā, Ziemeļmaķedonijā | |
| Reģions: | Balkānu pussala | |
| Pratēju skaits: | aptuveni 113 tūkstoši[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu itāļu valodas romāņu valodas austrumromāņu valodas Aromūnu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts (aromūnu alfabēts) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Minoritātes valoda: Albānija Ziemeļmaķedonija | |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | rup | |
| ISO 639-3: | rup | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Aromūnu valoda[2] (rrãmãneshti, armãneashti), arī Maķedonijas rumāņu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda aptuveni 113 tūkstošiem aromūniem.[1] Aromūnu valodai radniecīga valoda ir rumāņu valoda. Aromūnu valoda stipri ietekmējusies no grieķu valodas un dienvidslāvu valodām. Lieto pārsvarā 20. gadsimta beigās pieņemto aromūnu alfabētu, Grieķijā un Rumānijā arī attiecīgo valstu alfabētus.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Aromūnu valodas vēsture ir saistīta ar Balkānu romanizāciju Romas impērijas laikā. Pēc romiešu varas nostiprināšanās Balkānos vietējie iedzīvotāji pakāpeniski pārņēma latīņu valodu, no kuras vēlāk izveidojās vairākas austrumromāņu valodas, tostarp rumāņu valoda, aromūnu valoda, meglenorumāņu valoda un istrorumāņu valoda.
Aromūnu valoda izveidojās no Balkānu tautas latīņu valodas paveidiem. Tās runātāji vēsturiski dzīvoja kalnainos apvidos Maķedonijā, Epīrā, Tesālijā, Albānijā, Grieķijā, Bulgārijā un Serbijā. Aromūni bieži nodarbojās ar lopkopību, tirdzniecību un amatniecību, tāpēc viņu valoda izplatījās vairākos Balkānu reģionos.
Viduslaikos aromūnu valoda attīstījās ciešā kontaktā ar grieķu, albāņu, bulgāru, maķedoniešu un citām Balkānu valodām. Šo kontaktu rezultātā aromūnu valodā ienāca daudz aizguvumu, bet tās gramatikā nostiprinājās vairākas Balkānu valodu savienībai raksturīgas pazīmes.
Aromūnu valodas agrīnie rakstiskie pieminekļi ir salīdzinoši vēli. Līdz jaunajiem laikiem tā galvenokārt pastāvēja kā mutvārdu valoda, ko lietoja ģimenē, kopienā, tirdzniecībā un folklorā. Reliģijā, izglītībā un administrācijā aromūni bieži izmantoja grieķu, slāvu, osmaņu turku vai citas reģiona prestižvalodas.
18. un 19. gadsimtā aromūnu kopienās pieauga interese par izglītību un rakstību dzimtajā valodā. Šajā laikā tika radīti pirmie teksti un mācību materiāli aromūnu valodā. Viens no agrākajiem nozīmīgajiem autoriem bija Mihails Boiadži, kurš 1813. gadā Vīnē publicēja aromūnu gramatiku. Šis darbs kļuva par vienu no pirmajiem sistemātiskajiem aromūnu valodas aprakstiem.
19. gadsimtā aromūnu valodas jautājums kļuva saistīts ar Balkānu nacionālajām kustībām. Daļa aromūnu elites orientējās uz Grieķiju un grieķu izglītības sistēmu, bet cita daļa — uz Rumāniju, kas atbalstīja aromūnu skolu un baznīcu attīstību. Rumānijas atbalstītās skolas Balkānos izmantoja aromūnu vai rumāņu valodu un veicināja aromūnu kultūras identitātes nostiprināšanos.
Pēc Balkānu kariem un Pirmā pasaules kara aromūnu apdzīvotās teritorijas tika sadalītas starp vairākām valstīm. Tas ietekmēja valodas statusu un izglītības iespējas. Daudzviet aromūnu valoda saglabājās galvenokārt ģimenes un kopienas saziņā, bet publiskajā telpā dominēja valsts valodas — grieķu, albāņu, bulgāru, serbu, maķedoniešu un rumāņu valoda.
20. gadsimtā aromūnu valodas lietojums pakāpeniski samazinājās. To veicināja urbanizācija, migrācija, jauktas laulības, izglītība valsts valodās un aromūnu kopienu izkliede. Daudzās valstīs aromūnu valodai nebija oficiāla statusa vai plašas lietošanas skolās, tāpēc jaunākās paaudzes arvien biežāk pārgāja uz vairākuma valodām.
Mūsdienās aromūnu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu. Tā tiek lietota galvenokārt ģimenēs, kultūras biedrībās, folklorā, reliģiskos un sabiedriskos pasākumos. Aromūnu kopienas darbojas Grieķijā, Albānijā, Ziemeļmaķedonijā, Bulgārijā, Serbijā, Rumānijā un diasporā.
21. gadsimtā tiek īstenotas iniciatīvas aromūnu valodas saglabāšanai: izdod grāmatas un vārdnīcas, veido digitālus materiālus, rīko kultūras pasākumus un māca valodu neformālās skolās. Tomēr vienotas literārās normas un oficiāla statusa trūkums vairākās valstīs joprojām apgrūtina tās plašāku lietojumu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu] |
Aromūnu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: aromūnu valoda |
- 1 2 «Aromunian language» (angliski). www.ethnologue.com. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlī.
- ↑ Valsts valodas centrs. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā» (latviski). Latvijas Vēstnesis, 2006. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlī.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
