1. gadsimts
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |



1. gadsimts ilga no 1. gada līdz 100. gadam.
Notikumi pasaulē
[labot | labot pirmkodu]Vidējos Austrumos pastāvēja Partas lielvalsts un Kušānu valsts, kas aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Kušānu lielvalsts izveidojās pēc Indo-grieķu valsts sabrukuma, tajā valdošās reliģijas bija budisms un zoroastrisms. Haņu dinastijas periods Ķīnā.
66. gadā sākās ebreju sacelšanās Palestīnā, kas pārauga asiņainā, 4 gadus ilgā karā pret romiešu okupāciju. Romiešu karavadonis Tits, vēlākais Romas imperators, 70. gadā ieņēma un izpostīja Jeruzalemi, kā arī izsūtīja lielu daļu ebreju no viņu dzimtās zemes.
Notikumi Eiropā
[labot | labot pirmkodu]14. gadā mira pirmais Romas impērijas imperators Oktaviāns. Viņa pēcnācējs Tiberijs vadīja kampaņas Panonijā, Rētijā, Ilīrijā un Ģermānijā, izveidojot impērijas ziemeļu robežas. Imperators Klaudijs iekaroja Trāķiju, Noriku, Pantīliju, Līkiju un Jūdeju.
Notikumi Latvijas vēsturē
[labot | labot pirmkodu]- 98. gadā Kornēlijs Tacits savā grāmatā „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” (De origine, moribus ac situ Germanorum) aprakstīja arī aistu ciltis (aestorium gentes).
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]Nozīmīgas personas
[labot | labot pirmkodu]Gadsimta celtnes
[labot | labot pirmkodu]Kolizejs (72—80) Roma, Itālija. Tita triumfa arka (82) Roma, Itālija. Mezon Karre, romiešu templis (2) Nīma, Francija. Romiešu mauzolejs. Kordova, Spānija. Eifela akvedukts (80) Ķelne, Vācija. Romiešu agora. Delfi, Grieķija. Stadions. Afrodīzijas. Turcija. Romiešu amfiteātris (56) Leptis Magna, Lībija. Hammam Essalihine, romiešu pirts (69) El Hamma, Alžīrija.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
