Suomu volūda
| Suomu volūda | ||
|---|---|---|
| suomen kieli | ||
| Volūdu lītoj | Suomeja, Krīveja (Kareleja), Igauneja, Zvīdreja, Norvegeja | |
| Runuotuoju skaits | 5,3 mln | |
| Volūdu saime | Uralīšu
| |
| Roksts | latiņu | |
| Oficialais statuss | ||
| Oficialuo volūda | Suomeja Europys Savīneiba | |
| Regulators | Suomejis volūdu tiemiešonys iņstituta Volūdys planavuošonys departaments | |
| Volūdys kodi | ||
| ISO 639-1 | fi | |
| ISO 639-2 | fin | |
| ISO 639-3 | fin | |
| Pīzeime: Itamā lopā var byut IPA fonetiskuos rokstu zeimis unikodā. | ||
Suomu volūda (suomen kiel) — vīna nu suomugru volūdu grupys volūdu, jei radneiga igauņu, līvu, votu, sāmu, vengru i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru — norvegu, zvīdru i krīvu volūdom, kurys pīdar indoeuropīšu volūdu saimei. Suomu volūda irā Suomejis Republikys i Europys Savīneibys oficialuo volūda. Suomu, igauņu, vengru i maļtīšu volūdys vīneiguos vaļstiskuos volūdys Europys Savīneibā, kurys napīdar pi indoeuropīšu volūdu saimis. Zvīdrejā kasdīnā suomiskai runoj 200 tyukstūšu cylvāku i tei irā pīzeita kai minoriteta volūda. Taipoš suomiskai runoj Norvegejis pūstumūs, Finmarkys regionā, Krīvejis Federacejis Karelejis Republikā i Igaunejis pūstumūs.
Par suomu volūdys raksteibys aizsuocieju īskaita veiskupu Mikaelu Agrikolu (1508-1557).
 |
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |
