Parsifāls

Parsifāls (vācu: Parsifal) ir Riharda Vāgnera pēdējā pabeigtā opera, kuras pirmizrāde notika 1882. gada 26. jūlijā Baireitas operteātrī. Tā ir trīs cēlienu skatuviska mistērija, kuras sižets balstīts uz 1210. gadā sacerēto Volframa fon Ešenbaha episko poēmu "Parcifals" (Parzival) par vienu no karaļa Artūra bruņiniekiem.
1903. gadā operu izrādīja Ņujorkas Metropolitēna opera. Baireitas festivāls aizsāka tradīciju neaplaudēt pēc operas pirmā cēliena. 2017. gadā Alvis Hermanis režisēja "Parsifāla" izrādi Vīnes Valsts operā.
Sižeta kopsavilkums
[labot | labot pirmkodu]Grāla pils karalis Amfortass cieš neciešamas sāpes no nedziedināmas brūces, kas cirstas ar burvju šķēpu. Ierodas vientiesīgais Parsifāls, kurš neatminas savu pagātni, neskaitot miglainas atmiņas par savu jau mirušo māti. Sākotnēji šķiet, ka Parsifāls nav spējīgs dziedināt karali un nav cienīgs kļūt par Svētā Grāla bruņinieku.
Jauneklis dodas uz burvja Klingzora pili, kurš pavēl Kundrijai viesi savaldzināt. Kad tas izdodas, Parsifāls negaidīti rod apskaidrību. Klingzors uzbrūk Parsifālam ar burvju šķēpu, taču viņš to satver, un Klingzora burvestības beidzas. Parsifāls atgriežas Amfortasa pilī un ar burvju šķēpa pieskārienu dziedina karali.[1]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Operas koncertatskaņojums: Parsifāls Cēsu Mākslas festivāls (2025)
|
